Rēzeknes novada skolu tīkls tiks optimizēts

       34567

        Rēzeknes novada domes izveidotā darba grupa pirmsskolas izglītības iestāžu  un skolu tīkla optimizēšanai ir apkopojusi informāciju par skolēnu skaitu un  skolēnu skaita dinamiku novada izglītības iestādēs, pirmsskolas vecuma bērnu  līdz četru gadu vecumam skaitu, pedagogu skaitu un noslogojumu izglītības  iestādēs, darba samaksas sadalījumu (valsts mērķdotācija un pašvaldības  līdzfinansējums), tehniskā personāla skaitu un noslogojumu, ēku uzturēšanas  izdevumus, skolēnu pārvadājumus un cita veida informāciju. Diemžēl apkopotie  rezultāti neiepriecina – zemā dzimstība un iedzīvotāju aizplūšana no laukiem ir  skārusi arī Rēzeknes novadu, sekmējot skolēnu skaita sarukšanu pēdējo sešu  gadu laikā par 700 audzēkņiem. Darba grupa ir izstrādājusi Rēzeknes novada  izglītības iestāžu optimizācijas variantus, kuri tika apspriesti un atbalstīti Izglītības,  kultūras un sporta pastāvīgās komitejas sēdē 11. februārī.

       Izstrādātie priekšlikumi ir šādi: ar 2016. gada 19. augustu slēgt Kalnezeru Katoļu pamatskolu un Zarečnajas pamatskolu, kā arī ar 2016. gada 1. septembri Mākoņkalna pirmsskolas izglītības iestādi pārveidot par Kaunatas pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” struktūrvienību.

        Kā paskaidroja Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Vilis Deksnis, situācijas analīze veikta, ievērojot trīs pamatnostādnes: izglītības pieejamība, izglītības kvalitāte un izmaksu efektivitāte., izglītības pakalpojuma pieejamība nozīmē – jāsaglabā princips, ka pirmsskolas un sākumskolas posma bērniem izglītības iestāde būtu maksimāli tuvu dzīvesvietai, tikmēr lielākajiem skolēniem nokļūšana līdz skolai notiktu maksimāli īsā laikā. Izglītības kvalitāte nozīmē, ka kvalitatīva izglītība ir jābūt visās skolās, neatkarīgi no to atrašanās vietas, ņemot vērā to, ka trīs vai vairāk klašu apvienošana nevar garantēt kvalitatīvu izglītību. Savukārt finanšu līdzekļu efektīva izmantošana nozīmē, ka, izvērtējot valsts budžeta, pašvaldības un vecāku finansējumu, bērnu skološana izmaksātu samērīgi. Tā kā valsts mērķdotācijas nepietiek, šobrīd novads no sava budžeta tērē ievērojamus līdzekļus, lai nodrošinātu pagarinātās dienas grupas, interešu izglītību, bibliotekāru darba samaksu u.c. Novada pašvaldības piešķirtais finansējums skolu un pirmsskolas pedagogiem ar katru gadu pieaug: ja 2013. gadā tas bija 725 958 EUR, tad 2015. gadā šis finansējums jau pārsniedzis miljonu.

     Darba grupa rūpīgi izvērtēja to skolu uzturēšanas izmaksas, kurās prognozējamais skolēnu skaits ir mazāks par 40. Prognozes liecina, ka Kalnezeru Katoļu pamatskolu 2016. gada 1. septembrī apmeklēs 31 skolēns, pārsvarā visi Lendžu pagasta iedzīvotāji, no tiem tikai 1 pirmklasnieks. Skolā šobrīd strādā 12 pedagogi, no tiem pamatdarbā ir 9. Skolas saimnieciskie izdevumi ir 35673,10 EUR, (ja skolu slēdz, tad ēkas uzturēšanas izmaksas sastādīs 13 283 EUR). Skolēnus piedāvāts pārvadāt uz Nautrēnu vidusskolas struktūrvienību Bērzgales pamatskolu, Verēmu pamatskolu vai Nautrēnu vidusskolu. Analizējot visas izmaksas, to ekonomija pēc skolas slēgšanas paredzama 68 369 EUR.

        Prognozējamais skolēnu skaits Rēznas pamatskolas struktūrvienībā Zarečnajas pamatskolā 2016. gada 1. septembrī ir 34, bet, kā secināja darba grupa, reāli tie ir tikai 32, jo daži bērni dzīvo ārpus Latvijas, arī viens no trim prognozētajiem pirmklasniekiem. Interesants fakts ir tas, ka no Griškānu pagasta bērniem Zarečnajas pamatskolu apmeklē tikai 18, pārējie izvēlējušies skolas Rēzeknē. Skolas ēkas saimnieciskie izdevumi patlaban sastāda 55353,82 EUR, (pēc skolas slēgšanas tie samazinātos līdz 18 024 EUR). Skolā strādā 13 pedagogi, no tiem pamatdarbā 7. Skolēniem tiek piedāvāts turpināt mācības Rēznas pamatskolā (latviešu plūsma) vai Liepu pamatskolā vai Audriņu pamatskolā (mazākumtautību klases). Paredzamā izmaksu ekonomija skolas slēgšanas rezultātā ir 55821,13 EUR.

      2016. gada sākumā darba grupa tikās ar skolotājiem un skolēnu vecākiem un uzklausīja viņu viedokļus. Vecāki bažījās par to, ka bērniem, lai nokļūtu uz skolu būs jāceļas agrāk no rīta, kā pēc stundām tiks nodarbināti 1.-4. klašu bērni, kuriem būs ilgāk jāgaida autobuss, Kalnezeru Katoļu pamatskolas skolēnu vecākus uztrauca tas, ka Verēmu pamatskolā nav labas sporta zāles (bērni sporto Adamovas speciālās internātpamatskolas sporta zālē). Tika izteikti arī aizrādījumi, ka netiks saglabātas kristīgās vērtības, kuras uzturēja šī skola. Šajā sakarā Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs tikās ar Rēzeknes Aglonas diecēzes bīskapu Jāni Buli, kurš izteica priekšlikumu vienā no skolām – Nautrēnu vidusskolā vai Bērzgales pamatskolā izveidot fakultatīvu kristīgās mācības apgūšanai, ja skolēnu vecāki izteiks šādu vēlēšanos. Novada pašvaldība piedāvāja skolēnu vecākiem aprīlī organizēt braucienu uz tām izglītības iestādēm, kurās turpmāk varētu mācīties viņu bērni, lai uz vietas izvērtētu plusus un mīnusus.

    Novada pašvaldība sadarbībā ar pagastu pārvaldēm meklēs risinājumus skolu ēku infrastruktūras izmantošanai turpmāk. Kalnezeru Katoļu pamatskolas sporta zāli turpinās izmantot iedzīvotāji sporta aktivitātēm, savukārt Zarečnajas pamatskolas ēku varētu izmantot kā vietu sociālo pakalpojumu sniegšanai vai jauniešu vasaras nometņu rīkošanai.

       Situācijā, ja problēmas ar skolēnu skaita samazināšanos attiecīgajās skolās būtu īslaicīgas, domes deputāti lemtu par papildus naudas piešķiršanu no budžeta, taču ilgtermiņa prognozes, diemžēl, nevieš optimismu, tāpēc nākas pieņemt šādu nepopulāru un sāpīgu lēmumu. Jautājums par izglītības iestāžu tīkla optimizēšanu tiks skatīts Rēzeknes novada domes sēdē 18. februārī.

Anna Rancāne

DrukātE-pasta adrese